Es māsiņu vizināju

Meteņdienas vakarā,

Lai aug mani gari lini

Ar ziliem ziediņiem./L.t.dz./

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas saulgriežiem un pavasara vienādībām, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.

Meteņi, tas ir brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un  laiks sāk griezties uz pavasara pusi. To sauc  arī par Meteņdienu, Miesmeti, Pīrāgienu, Vastlāvi, Aizgavēni, Kuļu vakaru, Budēļu vakaru, Buduļdienu,  arī par Kurmja vakaru. Kaut arī ziema vēl neatkāpjas, gaisā jaušams pavasaris, zeme paliek mīksta un kurmis met pirmos rakumus.

Kā ierasts, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 1.-3.klašu skolēni ritmikas nodarbību laikā svinēja Meteņdienu! Skolēni, iepazīstot dažādus ticējumus un paražas,  jautras izdarības,  jautru dziedāšanu un dancošanu, veicot netradicionālas sporta aktivitātes modināja pavasari un sauli jauniem darbiem.